ķēnišķīgs
ķēnišķīgs -ais; s. -a, -ā
ķēnišķīgi apst.; novec.
1.Karalisks1.
Piemēri..manu nāves ziņu apstiprinās ķēnišķīgiem zieģeļiem [zīmogiem].
1.1.pārn. Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
PiemēriVai jūs zināt, cik ķēnišķīga maltīte ir cepti ciedru rieksti?
Avoti: 4. sējums