ķēpāt
ķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; sar.
1.parasti 3. pers.; intrans. Snigt (par slapju sniegu).
PiemēriSāka ķēpāt slapjdraņķis, autobusa logi drīz vien noklājās ar sniega putru..
- Sāka ķēpāt slapjdraņķis, autobusa logi drīz vien noklājās ar sniega putru..
- Sakās atkusnis, laiks nomācās, un bieži ķēpāja ar lietu jaukts sniegs.
2.trans. Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
PiemēriĶēpāt labības sēju.
- Ķēpāt labības sēju.
- Nepraša tikai ķēpā zīmējumu.
Avoti: 4. sējums