ķēpāties
ķēpāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriBetsija tos sauca par Montesori māliem. Kāpēc īsti tā, to Erasts nezināja, bet viņam bija vienalga, kā tos sauc, galvenais, ka varēja kāpāties. Viņš aizrautīgi veidoja visu ko no šiem māliem..
- Betsija tos sauca par Montesori māliem. Kāpēc īsti tā, to Erasts nezināja, bet viņam bija vienalga, kā tos sauc, galvenais, ka varēja kāpāties. Viņš aizrautīgi veidoja visu ko no šiem māliem..
2.Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
PiemēriSvētdien viņš vārīs ko citu [pusdienām] - arī veselai nedēļai. Tā ērtāk, nav katru dienu jāķēpājas ar gatavošanu.
- Svētdien viņš vārīs ko citu [pusdienām] - arī veselai nedēļai. Tā ērtāk, nav katru dienu jāķēpājas ar gatavošanu.
- ..izdarīta briesmīga kļūda. Laivu nav noslēpuši. Nevienam nav paticis ķēpāties. Visi gribējuši pēc iespējas ātrāk tikt no liedaga prom.
3.Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
PiemēriVilim apnika saimes istabā. Viņš iegāja mežsarga galā... «Tu pasaki, lai neķēpājas. Lai dod laivu! Neiesim jau saldēt dvēseles laukā.»
- Vilim apnika saimes istabā. Viņš iegāja mežsarga galā... «Tu pasaki, lai neķēpājas. Lai dod laivu! Neiesim jau saldēt dvēseles laukā.»
- «Ko tik ilgi ķēpājies, lec zemē [no jumta]!» Milda īgni sauca, jo viņai apnika raudzīties uz kājām, kas nesekmīgi staipījās pa gaisu..
Avoti: 4. sējums