ķepēt
ķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriĶepēt krāsas uz papīra.
- Ķepēt krāsas uz papīra.
- Ķepēt grimu uz sejas.
- Ķepēt lielu kārtu sviesta uz maizes.
1.1.Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
PiemēriKo tu ķepē tik daudz to sviestu.
- Ko tu ķepē tik daudz to sviestu.
- Piebraucījši [piebraucījuši] liepu lapu, Ķepē pilnus vēderiņus.
2.trans. Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriVai tad ķieģeļu taisīšana esot kāda māksla, ķepē tik mālus kopā, un viss būs labi!
- Vai tad ķieģeļu taisīšana esot kāda māksla, ķepē tik mālus kopā, un viss būs labi!
3.parasti 3. pers.; intrans. Snigt (par slapju sniegu). Ķēpāt (1).
PiemēriPatiesību sakot, to nācās pagrūti nosaukt par sniegu: gluži vienkārši sadugušās, zemās debesis pēkšņi pavērās, un lejup ķepēja kaut kas vidējs starp biezputru un biezpienu; tas kailo koku zarus un stumbrus nolipināja baltus..
- Patiesību sakot, to nācās pagrūti nosaukt par sniegu: gluži vienkārši sadugušās, zemās debesis pēkšņi pavērās, un lejup ķepēja kaut kas vidējs starp biezputru un biezpienu; tas kailo koku zarus un stumbrus nolipināja baltus..
Avoti: 4. sējums