ķepēt
ķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Triept, ziest biezā kārtā, daudz (ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriĶepēt krāsas uz papīra.
1.1.Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
PiemēriKo tu ķepē tik daudz to sviestu.
2.trans. Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriVai tad ķieģeļu taisīšana esot kāda māksla, ķepē tik mālus kopā, un viss būs labi!
3.parasti 3. pers.; intrans. Snigt (par slapju sniegu). Ķēpāt (1).
PiemēriPatiesību sakot, to nācās pagrūti nosaukt par sniegu: gluži vienkārši sadugušās, zemās debesis pēkšņi pavērās, un lejup ķepēja kaut kas vidējs starp biezputru un biezpienu; tas kailo koku zarus un stumbrus nolipināja baltus..
Avoti: 4. sējums