Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķēpīgs
ķēpīgs -ais; s. -a, -ā
ķēpīgi apst.; sar.
Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
PiemēriTurpat uz lauka melioratori parastās drenu caurules sānos izkala caurumu. Tur ievietoja atzarojuma cauruli un savienojuma vietu aizmūrēja. ..Neparocīgi un ķepīgi.
Avoti: 4. sējums