ķepuroties
ķepuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
Piemēri..viļņos vēl ķepurojās daži spēcīgākie peldētāji. Cik ilgi? ..Kā akli kaķēni tie vēl kustināja rokas un kājas, cīnīdamies pēc dažiem liekiem mirkļiem dzīvības..
Stabili vārdu savienojumiĶepuroties pretī (arī pretim).
1.1.sar. Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
PiemēriMūžīgi [Roberts ar tēvoci] cenšas viens otram ko pierādīt. Iekrīt tik dziļā filozofijā, ka Roberts dažkārt no tās netiek ārā, ķepurojas visvisādi, bet tēvocis tikai smaida.
Avoti: 4. sējums