ķērājs
ķērājs -a, v.
ķērāja -as, s.
1.Darītājs → ķert.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
PiemēriPutnu ķērājs.
- Putnu ķērājs.
- Tīģeru ķērājs.
- ..Labiekārtošanas pārvaldē darbojas ķērāju brigādes.. ķērāji klaiņojošus dzīvniekus.. humāniem līdzekļiem izolē no sabiedriskās vietas.
3.v. Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
Piemēri«Tīkls ir uztvēris ko ārkārtīgi smagu» ..Tātad ķērājs. Tas varēja būt kāds liels akmens, kāds kara gados nogrimuša kuģa vraks vai kas cits.
- «Tīkls ir uztvēris ko ārkārtīgi smagu» ..Tātad ķērājs. Tas varēja būt kāds liels akmens, kāds kara gados nogrimuša kuģa vraks vai kas cits.
- ..apsēžos laivas priekšgalā. Braucam tālāk. Skatos nepārtraukti ūdenī, jo jāuzmanās no ķērājiem. Par ķērājiem mēs saucam upē sakritušus kokus.
- ..[ezera] dūņās viscaur guļot briesmīgi ķērāji - zarainas siekstas un sakārņi.
Avoti: 4. sējums