ķēzīt
ķēzīt ķēzīju, ķēzī, ķēzī, arī ķēzu, ķēzi, ķēza, pag. ķēzīju; trans.; vienk.
1.Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriMušas ķēzī loga rūtis.
- Mušas ķēzī loga rūtis.
1.1.intrans.
Piemēri..melnapsēs aizvien vārnu, ka mudž, ķēza uz galvas.
- ..melnapsēs aizvien vārnu, ka mudž, ķēza uz galvas.
2.Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt2.
Piemēri«Tā nevar zemi ķēzīt, kā pērn bija. Tur mums visiem sliktums vien ceļas.»
- «Tā nevar zemi ķēzīt, kā pērn bija. Tur mums visiem sliktums vien ceļas.»
- Citādi neviens neķēzītu šāvienus.
3.Rupji lamāt, ķengāt.
Piemēri..[svešie] klausījās labprāt, kā viņš ķēzīja Rijnieku.
- ..[svešie] klausījās labprāt, kā viņš ķēzīja Rijnieku.
Avoti: 4. sējums