ķēzīt
ķēzīt ķēzīju, ķēzī, ķēzī, arī ķēzu, ķēzi, ķēza, pag. ķēzīju; trans.; vienk.
1.Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriMušas ķēzī loga rūtis.
1.1.intrans.
Piemēri..melnapsēs aizvien vārnu, ka mudž, ķēza uz galvas.
2.Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt2.
Piemēri«Tā nevar zemi ķēzīt, kā pērn bija. Tur mums visiem sliktums vien ceļas.»
3.Rupji lamāt, ķengāt.
Piemēri..[svešie] klausījās labprāt, kā viņš ķēzīja Rijnieku.
Avoti: 4. sējums