ķēpāt
ķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; sar.
1.parasti 3. pers.; intrans. Snigt (par slapju sniegu).
PiemēriSāka ķēpāt slapjdraņķis, autobusa logi drīz vien noklājās ar sniega putru..
2.trans. Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
PiemēriĶēpāt labības sēju.
Avoti: 4. sējums