Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķīķerēt
ķīķerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
PiemēriViņš arī gribēja piedalīties sarunā: apnika ķīķerēt uz to sievieti, kam peldkostīms izskatījās it kā sapluinīts..
  • Viņš arī gribēja piedalīties sarunā: apnika ķīķerēt uz to sievieti, kam peldkostīms izskatījās it kā sapluinīts..
  • Daži resgaļi rāpjas uz sētas un kīķerē, vai tur nebūtu kas labs gleznojams.
Avoti: 4. sējums