ķīla
ķīla -as, s.
1.Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi. Nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
PiemēriĶīlas līgums.
Stabili vārdu savienojumiAtdot ķīlā (arī par ķīlu). Ķīlas devējs.
2.Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
PiemēriĶīlu rotaļa.
3.parasti vsk. Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
PiemēriPadomju tautu draudzība bija visdrošākā ķīla Latvijas nākotnei.
Avoti: 4. sējums