ķīlis2
ķīlis -ļa, v.
1.jūrn. Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
PiemēriKuģa priekšgals paceļas gaisā un atkal krīt uz leju, ar savu ķīli kā ar asu nazi pāršķeldams nākošo vilni uz pusēm.
- Kuģa priekšgals paceļas gaisā un atkal krīt uz leju, ar savu ķīli kā ar asu nazi pāršķeldams nākošo vilni uz pusēm.
- «Bet tur peld kaut kas no vara!» - «Tas ir mūsu ķīlis ..» Virsnieki metās uz tilpnēm. «Ķīlis ir norauts, un ūdens straumēm gāžas tilpnēs iekšā!» ziņoja Sibircevs.
- ..[viļņi] mūsu laivu apgāza. Paguvu pieķerties un uzrāpties uz laivas dibena. Ieķēros ķīlī, lai viļņi nenoskalo mani atpakaļ jūrā.
- Drīz abi kuģi, viens otram ķīļa līnijā, uzņēma kursu uz Rīgu.
Stabili vārdu savienojumiĶīļa līnija.
- Ķīļa līnija — Ķīļlīnija.
2.av. Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
Avoti: 4. sējums