Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķīlis2
ķīlis -ļa, v.
1.jūrn. Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
PiemēriKuģa priekšgals paceļas gaisā un atkal krīt uz leju, ar savu ķīli kā ar asu nazi pāršķeldams nākošo vilni uz pusēm.
Stabili vārdu savienojumiĶīļa līnija.
2.av. Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
Avoti: 4. sējums