Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķeģis2
ķeģis -ģa, v.; apv.
Koka spieķis.
PiemēriViņa centās nepalikt saviem līdzgājējiem iepakaļ, lai gan soļus atmērīja tikai ar kreiso kāju vien un labo kāju, atspiedusies uz ķeģa, pievilka katru reizi ar līkumu klāt.
  • Viņa centās nepalikt saviem līdzgājējiem iepakaļ, lai gan soļus atmērīja tikai ar kreiso kāju vien un labo kāju, atspiedusies uz ķeģa, pievilka katru reizi ar līkumu klāt.
  • Atspiedies uz zarainā kadiķa ķeģa, sirms tēvs skatās, kā divi spēcīgi celtņi uz vagonu platformām krauj grēdā samontētus dzelzceļa sliežu posmus.
Avoti: 4. sējums