Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķeģis2
ķeģis -ģa, v.; apv.
Koka spieķis.
PiemēriViņa centās nepalikt saviem līdzgājējiem iepakaļ, lai gan soļus atmērīja tikai ar kreiso kāju vien un labo kāju, atspiedusies uz ķeģa, pievilka katru reizi ar līkumu klāt.
Avoti: 4. sējums