ķeceris
ķeceris -ra, v.
ķecere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
Piemēri«Varbūt nepavisam nav tikai nepatiesība Lutera piekritēju smieklos, ka mēs [katoļi] aiz bilžu krāšņuma noslēpjam pasaulei.. īsto ticību.» - «Kā? Vai svētais tēvs arī ir ieklausījies šo ķeceru melos?» brālis Donats bija pārsteigts.
2.Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
Avoti: 4. sējums