Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ķeblis
ķeblis -ļa, v.
Mēbele sēdēšanai – trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
PiemēriVienkāršs koka ķeblis noderīgs saimniecības telpās.
  • Vienkāršs koka ķeblis noderīgs saimniecības telpās.
  • Ilze ir steidzīgi pievilkusi galdam ķebli un apsēdusies.
  • Arvīds Salums sēdēja uz paaugsta ķebļa, muguru atspiedis pret melni krāsotu laboratorijas galdu..
Avoti: 4. sējums