Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķauķis
ķauķis -ķa, v.
Neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei.
PiemēriNiedru ķauķis.
Avoti: 4. sējums