ķecerība
ķecerība -as, s.
1.parasti vsk. Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
PiemēriRomā šinī [1600.] gadā savā nemirstības sārtā kāpj Džordāno Bruno, bet Rubensam nav ko baidīties. Viņš jau nebrauc [uz Itāliju] sludināt ķecerību, bet lai apgūtu mākslas mantojumu.
2.Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
PiemēriAr.. [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
Avoti: 4. sējums