ķerstīties
ķerstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
Piemēri..Ezeriete.. sāka nervozi ķerstīties gar saviem tukšajiem groziem.
1.1.pārn.; sar. Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
Piemēri«Jūs... mani apvainojat...» viņš ķerstījās pēc vārdiem. «Vīrs... goda vīrs es vienmēr esmu bijis.»
2.sar. Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
PiemēriRūta ir atnākusi. ..divi iedzērušies zaldāti jau lien viņai klāt un sāk ķerstīties.
Avoti: 4. sējums