ķert
ķert ķeru, ķer, ķer, pag. ķēru
1.trans. Strauji tvert, ņemt.
Piemēri..Osienei gribējās ķert to zāļu pudeli un triekt pret sienu..
- ..Osienei gribējās ķert to zāļu pudeli un triekt pret sienu..
- ..arī es.. ķēru makšķeri un drāzu tā dzirnavu ezeru..
- Grūstīdamies visi sastājās viņam apkārt un stiepās pie paciņas, žigli pirksti kāri ķēra cigaretes..
Stabili vārdu savienojumiĶert (arī grābt) no (zila) gaisa. Ķert karstu.
- Ķert (arī grābt) no (zila) gaisa idioma — sar. Runāt, teikt ko nepamatotu.
- Ķert karstu sar. — Rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- Ķert uz (arī pie) vārda idioma — sar. Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt idioma — sar. Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
1.1.Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns izbadējies ķēra kaulu.
- Suns izbadējies ķēra kaulu.
- ..Sveiļu Zīmaļa jau labībā. Un tas lops nekad neķers labību no malas, bet tūliņ līdz pustīrumam iekšā..
- Vilks vai lapsa, panākot zaķi, ķer to pie muguras ādas.
1.2.intrans. Kost (kādam) – parasti par suni.
PiemēriSuns ķer stilbos.
- Suns ķer stilbos.
- ..nejauki riedams, brūk mums virsū suns. ..sabozis spalvu, zobus klabinādams, griežas ap mums un mēģina ķert aiz lieliem.
1.3.Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
PiemēriViņš nevar parunāt. Acis kāpj laukā no dobuļiem. Mute velti ķer elpu.
- Viņš nevar parunāt. Acis kāpj laukā no dobuļiem. Mute velti ķer elpu.
- Lūpas pavēris, [slimnieks] atkal kāri, aizelsdamies ķēra gaisu.
1.4.pārn.; sar. Pirkt, iegādāt, arī ņemt (ko) alkatīgi bez izvēles, arī bez vajadzības.
PiemēriCilvēkus pārņēmusi nelaba pirkšanas kaite, viņi ķer visu, kas tikai pazib acu priekšā..
- Cilvēkus pārņēmusi nelaba pirkšanas kaite, viņi ķer visu, kas tikai pazib acu priekšā..
- Svešais paņem [maizi] un kož kāri, rijīgi. Bet izsalcis viņš nav,.. vienkārši tāda daba, ķert, grābt visu.
2.intrans. Strauji skart.
PiemēriViņš pēkšņi apklust un ķer ar roku pie galvas, cepures nav.
- Viņš pēkšņi apklust un ķer ar roku pie galvas, cepures nav.
- ..[suns] ķēra ar purnu pie ievainotā gurna, kā cilvēks ķer ar roku, kad kur piepeši stipri iesāpas.
Stabili vārdu savienojumiAukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem.
- Aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem idioma — Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
2.1.Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
PiemēriPuscēlienā, atpūtinot zirgus, viņš ķer kabatā pēc pīpes.
- Puscēlienā, atpūtinot zirgus, viņš ķer kabatā pēc pīpes.
- ..Jānis ķēra cepurē un izvilka pirmo krustiņu [lozējot].
3.trans. Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
PiemēriSuns ķer bēgošu kaķi.
- Suns ķer bēgošu kaķi.
- Ķert bumbu.
- Vectēvs.. ķer mūs, bet notvert viņam reti izdodas..
- Viņi ķer krītošās lapas un met gaisā riekšavām vien.
- Viena apdilusi [naudas] ripiņa.. aizripoja pa klonu. Mācītājs metās to ķert un paklupa, bet nenotvēra tomēr.
- Sieviešu balsis: Mēs nedrīkstam uz ielas rādīties! ..Nacionālie gvardi mūs ķer rokā!
- Uz ielas Rozai Meijai.. nācās ķert viņu rokā. «Tur taču ne! Mums jāiet uz otru pusi.»
- ..[tāsis] izkalta tik sausas, ka ķēra uguni jau no tālienes.
- Salmi drīz liesmas ķer.
- ..visas jaunās meitas.. pucējās, pa dančiem skraidīja un ķēra puišus.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ķert muļķus (arī muļķi).
- (Ne)ķert muļķus (arī muļķi) idioma — sar. (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
- (Ne)ķert uz mušpapīra idioma — vienk. (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) idioma — vienk. Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķert (tukšu) vēju idioma — 1. Veltīgi meklēt, gūstīt.2. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) sar. — 1. Censties apprecēties (par sievieti).2. Censties apprecināt (kādu).
- Ķert rokā (arī ciet) — 1. Gūstīt.2. Panākt, notvert.
- Ķert uguni (arī liesmas) — Viegli aizdegties.
3.1.Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
Piemēri..senāk vervētāji ķēra zaldātus.
- ..senāk vervētāji ķēra zaldātus.
- Viņi joprojām izseko un ķer robežpārkāpējus un noziedzniekus..
3.2.Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
PiemēriĶert līdakas ar spiningu.
- Ķert līdakas ar spiningu.
- Ķert lapsas ar lamatām.
- Ķert putnus cilpās.
- Ķert žurkas ar slazdiem.
- Ķert mušas.
- Vēžus ķer divējādi: ar krītiņiem jeb ķeselēm un ar rokām.
- Uz ezera viņi pavadīja augu dienu. Ķēra zivis, peldējās..
- Kad visi ziemojošie kaitēkļi jau uzmeklējuši ziemošanas vietas, no augļu kokiem uzmanīgi, lai kukaiņi nenobirtu zemē, noņem ķeramās jostas.
3.3.Medīt (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis ķer peles.
- Kaķis ķer peles.
- Zirneklis ķer mušas.
- ..ko savukārt ēd pašas zivis? Līdakas.. ķer mazās zivtiņas.
- Līdz pat rītam ezis nodauzās, ķerdams tarakānus un circeņus. Bet nu viņš ir paēdis..
- Zaļā varde barojas ar dzīvniekiem: ķer kukaiņus, ēd zivju mazuļus.
4.parasti 3. pers.; trans. Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
Piemēri..lode ķer Albertam vaigu, un asins saite vienā mirklī nokrāso tam seju.
- ..lode ķer Albertam vaigu, un asins saite vienā mirklī nokrāso tam seju.
- Rītā tiešām izrādījās, ka jaunais tilts saārdīts. Viena bumba ķērusi tieši tilta virsu..
4.1.pārn. Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
PiemēriVisdziļāk un sāpīgāk Veidenbauma nāve ķēra Ošu Annu.
- Visdziļāk un sāpīgāk Veidenbauma nāve ķēra Ošu Annu.
- ..Pakalns smagi nopūtās un sāka atcerēties tos gadus, kad Latvijas laukus ķērusi neraža.
- Un, kuru lapiņu ķēra salna, tā nolidinājās pati no sevis zemē..
- «Vai tev tur augšā nav salti?» viņš prasīja, augšām skatīdamies. Līna apvilka lakatu ciešāk ap pleciem. «Neko, še vējš neķer.»
4.2.pārn.; novec. Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
Piemēri«Tad aizbraucu uz sanatoriju - man mazliet ir ķertas plaušas.»
- «Tad aizbraucu uz sanatoriju - man mazliet ir ķertas plaušas.»
- ..mācītājs Silings saslimis pavisam smagi. Laikam viņu trieka ķērusi, jo guļot gluži nekustīgi uz gultas..
4.3.pārn. Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
PiemēriErnests pacēla galvu. Sāpju pilns skatiens ķēra Lieni.
- Ernests pacēla galvu. Sāpju pilns skatiens ķēra Lieni.
- Visdziļāk Kalniņa runa bij ķērusi sirdi un atstājusi tur atbalsi - Laurim.
- «Katru, kas iedrošināsies spītēties, taisnīgi un bez žēlastības ķers manas dusmas.»
5.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Sniegties (līdz kādai vietai) – par zemes platību.
PiemēriOsiene iegāja savā dārzā. Sieciņvieta zemes, turpat līdzās saimnieku kāpostiem, bet neķēra vairs vecu vecajā dārza vietā..
- Osiene iegāja savā dārzā. Sieciņvieta zemes, turpat līdzās saimnieku kāpostiem, bet neķēra vairs vecu vecajā dārza vietā..
5.1.Būt iedalītam (no veselā).
PiemēriNo purva mazliet ķēra arī citām saimniecībām.
- No purva mazliet ķēra arī citām saimniecībām.
6.trans.; sar. Gūt, dabūt.
Piemēri«Kur tu tādu zirgu ķēri?».. - «Rīgā pirku!»
- «Kur tu tādu zirgu ķēri?».. - «Rīgā pirku!»
- Un mums iznāca tā - pietrūka tur [fermai] kaut kādu krāmu, veikalos nav... nekur ķert!
- ..ziemas laikā nav tos akmeņus kur ķert, jāveļ sniega pikas..
6.1.Uzzināt.
Piemēri«Vai tu re!» man iešāvās prātā. «Kāda smalka informācija!» Bija jāpabrīnās, kur sieva to ķērusi..
- «Vai tu re!» man iešāvās prātā. «Kāda smalka informācija!» Bija jāpabrīnās, kur sieva to ķērusi..
- «No kurienes tu ķēri, ka man to [pulksteni] kāds dāvinājis?» Elzai iekrita prātā pretjautājums.
Avoti: 4. sējums