ķesele
ķesele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
PiemēriVēžošanas romantikas cienītājiem ieteicamākais vēžu ķeršanas rīks ir krītiņš, kā arī ķesele vai neliels tīkliņš.
2.niev. Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
PiemēriAbiem [baznīcas kalpotājiem] rokās upura ķeseles ar gaisā izslietiem pumpainiem kātiem.
Avoti: 4. sējums