ķesele
ķesele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
PiemēriVēžošanas romantikas cienītājiem ieteicamākais vēžu ķeršanas rīks ir krītiņš, kā arī ķesele vai neliels tīkliņš.
- Vēžošanas romantikas cienītājiem ieteicamākais vēžu ķeršanas rīks ir krītiņš, kā arī ķesele vai neliels tīkliņš.
- Ar pirmo gājienu gar visām ķeselēm mums sanācis vairāk nekā pussimts vēžu..
- «Ķeseles!» Un vīri ar kātos iestiprinātiem tīkliņiem smeļ no stāvvada kastes zivis kā no pilna apcirkņa.
- Ar ķeseli iztīra āliņģi no ledus gabaliņiem un smeļ zivis no tīkla laivā.
2.niev. Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
PiemēriAbiem [baznīcas kalpotājiem] rokās upura ķeseles ar gaisā izslietiem pumpainiem kātiem.
- Abiem [baznīcas kalpotājiem] rokās upura ķeseles ar gaisā izslietiem pumpainiem kātiem.
- sal. Tukšs kā baznīckunga ķesele.
Avoti: 4. sējums