ķerts
ķerts -ais; s. -a, -ā.
1.Divd. → ķert.
2.sar. Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi. Arī dīvains, nesaprātīgs.
Piemēri..[Vaineļu rentnieku] turēja par ķertu, par pusdulnu savādnieku, kam galvā kaut kas sagriezies šķībi.
- ..[Vaineļu rentnieku] turēja par ķertu, par pusdulnu savādnieku, kam galvā kaut kas sagriezies šķībi.
- sal. ..māte, kas taču pati bija liela grāmatniece, dusmojās: «Augu dienu lasa, lasa un bubina pie sevis, nudien, sajuksi vēl. Jau tagad kā drusku ķerts!»
- «Nekad nevajag atstāt kādas zīmes, ka dedzināts papīrs,» Valdis vēl pamācīja. «Uz to politpārvalde sevišķi ķerta.»
Stabili vārdu savienojumiBūt (kā) ķertam (uz ko).
- Būt (kā) ķertam (uz ko) — Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Avoti: 4. sējums