ķetna
ķetna -as, s.
1.Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
Piemēri..nav bijis gadījuma, kad tīģeris būtu lauzies iekšā kādās mājās [Indijā]. Ķetnās nokļuva parasti tie, kas vieglprātīgi pastaigājās [mežā] nakts laikā.
1.1.pārn.; sar. Roka (parasti liela, spēcīga).
PiemēriKalējs saudzīgi paņem Janīnas roku savā lielajā ķetnā..
2.būvn. Redzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā).
PiemēriViena šķautņa galā izveido ķetnu, ko ievieto otra šķautņa robā. Savienojumu lieto, ja pretskatā grib apslēpt iesienamā šķautņa galu.
Avoti: 4. sējums