ķipis
ķipis -pja, v.
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
PiemēriTurpat stāv uz gara sola apgāzti, balti noberzti piena trauki, slaucenes un ķipji.
- Turpat stāv uz gara sola apgāzti, balti noberzti piena trauki, slaucenes un ķipji.
- Patlaban abas meitas nesa ķipjos pienu, viena no ragaines, otra no toles..
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriNest ūdens ķipi.
- Nest ūdens ķipi.
1.2.Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
PiemēriAi, tā tik ir pēršanās [pirtī]! Ķipi ledusauksta ūdens, atkal garu..
- Ai, tā tik ir pēršanās [pirtī]! Ķipi ledusauksta ūdens, atkal garu..
Avoti: 4. sējums