Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķirmis
ķirmis -mja, v.
1.Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
PiemēriPie mums visvairāk izplatītie koksngrauži ir dažādu pasugu ķirmji un ūsaiņi.
Stabili vārdu savienojumiGrauž (kā) ķirmis.
2.dsk.; zool. Kukaiņu dzimta, kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji).
Avoti: 4. sējums