ķiukstēt
ķiukstēt parasti 3. pers., ķiukst, pag. ķiukstēja; intrans.
1.Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem). Riet smalkā balsī.
Piemēri..Hermanis tālumā saklausīja suņa ķiukstēšanu - tā ķiukst medību suns, ticis uz zaķa pēdām.
- ..Hermanis tālumā saklausīja suņa ķiukstēšanu - tā ķiukst medību suns, ticis uz zaķa pēdām.
- Gadījās man dzirdēt arī kaut kā ķiukstam tādu smalku, mīlīgu balstiņu. ..[tēvs] teica, ka smalkajā balstiņā ar zaķi runājot lapsa.
1.1.pārn. Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
PiemēriNo meža kreisajā pusē atskanēja šāviens. Lode ķiukstēdama aizskrēja pāri galvām.
- No meža kreisajā pusē atskanēja šāviens. Lode ķiukstēdama aizskrēja pāri galvām.
Avoti: 4. sējums