ķivere
ķivere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.vēst. Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
2.Aizsargcepure. Arī bruņucepure.
PiemēriNo plastmasām izgatavo.. vieglas un izturīgas ķiveres šahtu strādniekiem..
- No plastmasām izgatavo.. vieglas un izturīgas ķiveres šahtu strādniekiem..
- Motociklisti bieži dabū galvaskausa un smadzeņu traumas. Tieši tāpēc tagad obligāti jālieto ķiveres.
- Žandarmi, paslēpuši acis zem dziļi uzvilktajām dzelzs ķiverēm, ielās kontrolēja dokumentus un tvarstīja cilvēkus.
Avoti: 4. sējums