ļaudis
ļaudis -žu, v.; tikai dsk.
1.Nenoteikts cilvēku kopums. Arī cilvēki.
PiemēriGudri ļaudis.
- Gudri ļaudis.
- Veci ļaudis.
- Liels ļaužu pulks.
- Ļaužu straume.
- Ļaužu pilns laukums.
- Ļaudis plūda kapsētā.. Jauni un veci, lieli un mazi, vīrieši un sievietes.
- Ļaudis drūzmējās pie durvīm, klusi sačukstējās.., it kā baidīdamies pārtraukt nopietno svinīgumu, kas valdīja telpā.
- ...krastā stāvēja daudz ļaužu: pats Brīvkalns,.. jūrnieku piederīgie, kas ieradušies, lai atsveicinātos no aizbraucējiem.
- Meitenes taču nevarēja iet ļaudīs citiem par apsmieklu.
- Katrā mājā ir sava kārtība, bet lielā kārtība visās mājās ir viena... Neviens arī nedomā viņu grozīt, jo ikviens baidās krist ļaužu valodās.
- ...viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs.
Stabili vārdu savienojumiAiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē).
- Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) — Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
- Iet ļaudīs — Rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
- Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) — Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) — Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Likt ļaužu apsmieklā — Nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- Ļaužu mutē idioma — Ļaužu valodās.
- Mazie ļaudis idioma — Vienkāršie darba cilvēki (parasti kapitālisma apstākļos).
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
PiemēriPadomju ļaudis.
- Padomju ļaudis.
- Rūpnīcas ļaudis.
- Lauku ļaudis.
- Kaimiņu ļaudis.
- ..kuģa ļaudis dodas pie miera, bet es viens vēl ilgi klīstu pa klāju..
- Kad nāca pārējie būves ļaudis, meitenes jau mūrēja.
- Kopīga sēdēšana pie galda gan neiznāca. Zvejnieku ļaudis pie tā tiek tikai svētkos..
Stabili vārdu savienojumiDarba ļaudis.
- Darba ļaudis — Darbaļaudis.
1.2.vēst. Gājēji, kalpi. Saime.
Piemēri..baroneses kundze aiziet pār pagalmu, pa vārtiem laukā, pils ļaužu sētā.
- ..baroneses kundze aiziet pār pagalmu, pa vārtiem laukā, pils ļaužu sētā.
- Smalku un jaunu sievu viņš precēja, kaut gan muižas ļaudis un vēl viens otrs zinātājs smīnēja.
- Rudeņi rudie! Kalpa ļaudis kūla rijas, Cepa kāļus krāsns speltē..
Stabili vārdu savienojumiKalpa ļaudis (arī cilvēki).
- Kalpa ļaudis (arī cilvēki) neakt. — Laukstrādnieki.
- Ļaužu (arī saimes) istaba — Telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- Muižas ļaudis (arī saime) — Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
2.vēst. Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
PiemēriAp 18. gadsimta sākumu Latvijas teritorijā jau bija izveidojusies agrīna feodālā sabiedrība ar.. pirmatnējās kopienas iekārtas paliekām. Tajā laikā sastopami arī brīvie kopienas locekļi - ļaudis.., kas vēl nebija nospiesti ekspluatācijas jūgā.
- Ap 18. gadsimta sākumu Latvijas teritorijā jau bija izveidojusies agrīna feodālā sabiedrība ar.. pirmatnējās kopienas iekārtas paliekām. Tajā laikā sastopami arī brīvie kopienas locekļi - ļaudis.., kas vēl nebija nospiesti ekspluatācijas jūgā.
Avoti: 5. sējums