Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļerkšķēt
ļerkšķēt ļerkšķu, ļerkšķi, ļerkšķ, pag. ļerkšķeju, arī
ļerkšēt ļerkšu, ļerkši, ļerkš, pag. ļerkšēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; sar. Radīt padobju, skarbu troksni.
PiemēriCaurās galošas riebīgi ļerkšķēja.
2.vienk. Pļāpāt.
Piemēri«Ā, vai es ļerkšķu, kad patiesību runāju!»
Avoti: 5. sējums