ļihačs
ļihačs -a, v.; novec.
Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu.
Piemēri..šveicars pogainā livrejā.. pamāja ļihaču rindai pie vācu teātra. No tās tūliņ atdalījās malējais, ar slaidu loku.. piebrauca viesnīcas durvīm..
Avoti: 5. sējums