Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļodzīt
ļodzīt logu, logi, loga, retāk ļodzu, ļodzi, ļodza, pag. ļodzīju; trans.
1.Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
PiemēriĻodzīt mietu.
2.Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Piemēri..Jānis ar meiteni jau ļodzīja locekļus modernās dejas ritmā.
Avoti: 5. sējums