ļodzīties
ļodzīties logos, ļogies, ļogās, retāk ļodzos, ļodzies, ļodzās, pag. ļodzījos; refl.
1.parasti 3. pers. Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
PiemēriKrēsls ļogās.
- Krēsls ļogās.
- ..kāpnes čīkst un ļogās, kad Ieva enerģiskiem soļiem steidzas augšup.
- Visām [zāģa] loka sastāvdaļām jābūt.. izturīgām, lai tās nelocītos, negrieztos un savienojumu vietās neļodzītos.
- Māja ļogās un krakšķ.
- pārn. Šķita, ka visi dzīves pamati ļodzītos un darītais sabruktu pelnos.
1.1.Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVezums ļogās.
- Vezums ļogās.
- Cilāts un valstīts, kuģis ļodzījās uz visām pusēm, brīžiem notrīsēja un noraustījās, iekrītot ar priekšgalu kādā dziļākā ūdens bedrē.
- Vagons ļodzīdamies lēkāja pa pārmijām.
2.Refl. → ļodzīt2.
PiemēriIedams viņš ļogās, it kā kad gribētu gar zemi zvelties.
- Iedams viņš ļogās, it kā kad gribētu gar zemi zvelties.
- Uz katra soļa palsais zirdziņš ļodzījās un kuļājās pa plato ilkšu starpu.
- Viņš smēja ļodzīdamies..
- Te debesis bij tik gaišas un pasaule tik plaša, ka viņam kājas sāka ļodzīties..
Stabili vārdu savienojumiCeļi ļogās.
- Ceļi ļogās idioma — Saka, ja izjūt lielas bailes.
Avoti: 5. sējums