ļodzīt
ļodzīt logu, logi, loga, retāk ļodzu, ļodzi, ļodza, pag. ļodzīju; trans.
1.Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
PiemēriĻodzīt mietu.
- Ļodzīt mietu.
- ..no visa spēka sāku kustināt dēli. Neatlaidīgi ļodzīju to, izmisīgi raustīju..
- «..pats tās stutes [balstus] sākāt ļodzīt.»
- Masīvie [lokomotīves] riteņi ļodzīja gulšņus, drebināja zemi.
2.Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Piemēri..Jānis ar meiteni jau ļodzīja locekļus modernās dejas ritmā.
- ..Jānis ar meiteni jau ļodzīja locekļus modernās dejas ritmā.
- ..Kāds jauneklis baras tā jocīgi, Gurduma dvingu no mutes dvešot Un šurp un turp augumu ļodzīdams spocīgi.
Avoti: 5. sējums