ļumēt
ļumēt ļumu, ļumi, ļum, pag. ļumēju; intrans.
1.Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
PiemēriCūka tā nobarojusies, ka ļum vien.
1.1.Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
PiemēriCūkai ļum pakakle.
2.sar. Ņudzēt (par kādu kustīgu kopumu).
PiemēriZivis sanākušas, ka ļum..
Avoti: 5. sējums