ņirgāties
ņirgāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
PiemēriKaspars vēl gribēja teikt, ka netīrās pudelēs piens ātri saskābst, bet tad viņš pārdomāja. Viņam negribējās, ka Ferdinands sāktu ņirgāties par viņa nepareizo izrunu.
- Kaspars vēl gribēja teikt, ka netīrās pudelēs piens ātri saskābst, bet tad viņš pārdomāja. Viņam negribējās, ka Ferdinands sāktu ņirgāties par viņa nepareizo izrunu.
- «Patīkami redzēt izglītības starmeti manā cellē. Tev ienākot, uzreiz kļuva gaišāks,» tāds ir apsveikums Krūmam. - «Nav ko ņirgāties, veco zēn! Stāvoklis tāpat pietiekami draņķīgs.» Krūms nav noskaņots uz jokiem.
- ..pieci, varbūt seši jaunekļi, rokas kabatās sabāzuši, slaistījās apstādījumu malā un ņirgājās.
- sal. Šeit.. jūra ir sevišķi nežēlīga. Tā kā izsmiedama, kā ņirgādamās liek vētru vētras pārcietušiem zvejniekiem noslīkt gandrīz pie paša krasta..
- «Ko tad tu gribēji - lai mēs, veci vīri, līstu iekšā tajā purvā? Ko tad jaunie darīs? Ha, ha, ha!» viņš atklāti ņirgājās Purgailim sejā.
Stabili vārdu savienojumiŅirgāties acīs (arī sejā).
- Ņirgāties acīs (arī sejā) — Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
1.1.Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
PiemēriAriskie okupanti ņirgājās par visu, kas vien bija svēts.. latvietim.
- Ariskie okupanti ņirgājās par visu, kas vien bija svēts.. latvietim.
Avoti: 6-1. sējums