ņirbināties
ņirbināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Ņirbēt1.
PiemēriŪdens bija uzplūdis gandrīz līdz dambja malai un saules rietā sidrabaini ņirbinājās.
2.Ņirbēt2.
PiemēriSkudru dižceļi ved uz visām pusēm, pa tiem ņirbinās dzīva kustība, raugoties tanī, aizmirstas viss, kas notiek ap tevi.
3.Ņirbēt3.
PiemēriViena doma pilda viņa smadzenes, viena apziņa pārņēmusi visu viņa būtni, viena juta ņirbinās pašā sīkākajā nervu cīpsliņā.
Avoti: 6-1. sējums