ņiprums
ņiprums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAcis viņai sarkanas, bet augumā un visās kustībās savāds atbrīvots vieglums, tāds kā jaunāks ņiprums pēc ilgi nestas un nu tikai nomestas nastas.
- Acis viņai sarkanas, bet augumā un visās kustībās savāds atbrīvots vieglums, tāds kā jaunāks ņiprums pēc ilgi nestas un nu tikai nomestas nastas.
- Barons saliecās un lēca - lēca veikls un lokans kā kaķis uz medījumu. Es pabrīnījos: kur šādā izdzimumā tāds ņiprums!
- Viršu medū - zemes stiprums. Kas to reizi mūžā ēdis - tam būs kaulos bites ņiprums!
Avoti: 6-1. sējums