ņirbēt
ņirbēt parasti 3. pers., ņirb, pag. ņirbēja
ņirbt parasti 3. pers., ņirb, pag. ņirba; intrans.
1.Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
Piemēri..fontāns met savu sīko lietiņu gaisā. Kā caur smalku sietiņu lāses birst baseinā. Viss līmenis ņirb mazos burbulīšos.. Nav izšķirams, kur saule mirgo ūdenī un kur zibinās jautri uztrauktās zivtiņas.
1.1.Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
PiemēriAusa.. rīts. Parādījās saule. Viņas stari ņirbēja mežā..
1.2.Būt daudzkrāsainam, arī spožam.
PiemēriDivas [solu] rindas tālāk ņirbēja izrakstīta seģene.
1.3.Izdalīties apkaimē ar savu daudzkrāsainību, spožuma mainīgumu (par ko kustīgu).
PiemēriTālu vīnogu laukā ņirbēja ogu lasītāju raibie stāvi..
2.Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā. Tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā. Zibēt.
PiemēriAnitas sīkie pirksti sāk ņirbēt ap neļķēm. Vienā mirklī viņa tās jau sadalījusi četras līdzīgās daļās...
2.1.Ļoti strauji virzīties. Ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
PiemēriLogs bij gandrīz viņa augumā, aiz tā ņirbēja automobiļi..
2.2.Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
PiemēriNelaime, lūk, tā, ka dažiem jauniešiem šī ņirbošā, viltīgā pilsēta uzspodrina gan ārieni, bet saēd.. garu..
2.3.Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā. Mudžēt.
PiemēriSkudru pūznis čum un ņirb.
2.4.Virmot (par, parasti sakarsušu, gaisu).
Piemēri..pāri laukiem ņirbēja un drebēja sasilušais gaiss saules slīpajos staros sīksīkiem vilnīšiem.
3.Kņudēt, arī trīsēt.
PiemēriEdvarts: Ai, kā es te saimniekotu! Pirksti jau ņirb, to iedomājot.
Stabili vārdu savienojumiAcīs ņirb, arī acīs sāk ņirbēt. Ņirbēt acu priekšā. Ņirbēt gar acīm.
Avoti: 6-1. sējums