ņirgt
ņirgt ņirdzu, ņirdz, ņirdz, pag. ņirdzu
1.intrans. Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
PiemēriĶirškalns ātri paskatās uz Zumentu. Vai tas arī smej? Nē, Zuments nesmej, bet ņirdz.
- Ķirškalns ātri paskatās uz Zumentu. Vai tas arī smej? Nē, Zuments nesmej, bet ņirdz.
- «Tu man nepatīc,» Žaks saviebies teica. «Bet es tevi atkal iztaisīšu par agrāko.» - «Nē. Tagad jau vairs ne.» Žaks ņirdza. Viņš pavēra mēteļa iekšpusi un lēni un izteiksmīgi no kabatas pavilka garu, plānu nazi. «Pat ar šo ne?»
- «Cik ilgi tu ļausi Strautmanim sevi vazāt aiz deguna, jau sen viss pagasts ņirdz,» tēvocis saka un, iesāņus smīnēdams, vēro Ingas tēvu..
- pārn. ..ikreiz pretī raugās nāve - dažādos veidos. Tā ņirdz no šāviņu saplosītu mākoņu driskām..
- pārn. No tumsas aukstums mēmi pretī ņirdz..
2.trans. Savienojumā «ņirgt zobus»: rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
Piemēri..ciema suņi rēja un ņirdza zobus, jau Grīšļa pēdas vien saoduši.
- ..ciema suņi rēja un ņirdza zobus, jau Grīšļa pēdas vien saoduši.
- Suņi parkā gadījās dažādi. Vieni laizīja Andrim seju.. Citi turpretim tūlīt ņirdza zobus un rūca..
- pārn. Bads, zobus ņirdzis, apkārt staigā..
Avoti: 6-1. sējums