ņudzēt
ņudzēt parasti 3. pers., ņudz, pag. ņudzēja; intrans.
1.Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt1.
PiemēriŅudz bišu spiets.
1.1.Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKad mūsu paziņas trijatā ieradās dārzā, tur jau ņudzēja raiba publika.
2.Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt2.
PiemēriGaitenis ņudzēja. Visas kameras šajā pusē vaļā. Cietumnieki drūzmējās ap ūdens krānu..
Avoti: 6-1. sējums