Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ņurcīt
ņurcīt
ņurcu, ņurci, ņurca, retāk ņurku, ņurki, ņurka, pag. ņurcīju; trans.
1.
Burzīt, arī spaidīt.
Piemēri
Ņurcīt rokās cepuri.
Piemēri
Ņurcīt rokās cepuri.
Priekšauta stūri ņurcīdama, viņa gāja no galda projām.
Pat Māris tik tikko [aiz noguruma] kustināja muti, pa sauju ņurcīdams sviestmaizi.
Viņš sasita plaukstas kopā.. un sāka tās ņurcīt vienu pret otru, kā kad to starpā būtu iesprucis kāds neredzams ienaidnieks.
2.
Spaidīt, cieši glaudīt (mazu dzīvnieku).
Piemēri
..Olga ņurka kaķēnu..
Piemēri
..Olga ņurka kaķēnu..
«Mamm, nopērc man šo sunīti!» mazais uzstāja mātei. Mājās puikiņš savu guvumu staipīja kā ermoņikas un ņurcīja kā lupatu.
«Svilpaste tāda,» nošņācās Ivars. «Zaķim labāk brīvībā, bet tu gribi ņurcīt visus dzīvnieciņus...»
Avoti:
6-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
ņudzēt
ņudzīgs
ņudzoņa
ņūfaundlendietis
ņuka
ņuņņa
ņuņņāt
ņurcīt
ņurcīties
ņurdēt
ņurdiens
ņurdīgs
ņurdoņa
ņurdzīt
ņurga
Tēzaurs
ņurcīt
MLVV
ņurcīt
MEV
ņur̂cît