ņurdēt
ņurdēt ņurdu, ņurdi, ņurd, pag. ņurdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
PiemēriKrančelis ņurd, papurina galvu, ņurd.
2.sar. Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
PiemēriLīzbete istabā, īgni ņurdēdama, apsēja saimniekam Lauras dzelteno zīda lakatu.
Stabili vārdu savienojumiZem deguna ņurdēt.
2.1.trans.
Piemēri«Tev, tevi sauc pie telefona...» - «Kas tad nu atkal,» Ansis Dziesma ņurd un rūpīgi ieliek.. grāmatzīmi tajā grāmatas vietā, kur viņš nupat pārtraukts.
Avoti: 6-1. sējums