ņurdoņa
ņurdoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → ņurdēt1.
Piemēri..[suņu riešana] ikreiz sākās ar burbuļojošu ņurdoņu, no kuras vien jau mugurai uzmetās zosāda.
2.sar. Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → ņurdēt2.
Piemēri..Zuments cenšas iekveldēt kaislības. Brīdis neapmierinātības izteikšanai [pēc kratīšanas kolonijā] izvēlēts pateicīgs, un īgņa ņurdoņa sakas arī pie citiem skapīšiem.
Avoti: 6-1. sējums