ņurrāt
ņurrāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi). Murrāt.
PiemēriNemaz jau nebija tik slikti vakarā sēdēt pie silta mūrīša un klausīties, kā ņurrā kaķis.
1.1.pārn. Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriZem paša cepļa dārdina akmeņu drupinātājs. Cehā ņurrā un dun kaļķu maļamās dzirnavas tik stipri, ka sarunāties gandrīz nav iespējams.
Avoti: 6-1. sējums