oāze
oāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
PiemēriOāzēs visur bija avoti, nelielās karaspēka vienības varēja remdēt slāpes..
1.1.pārn. Miera un atpūtas vieta.
PiemēriViņš to [māju] iedomājās kā savam raksturam atbilstošu oāzi darbu burzmā, gatavojoties.. teātra darba dienai.
Avoti: 6-1. sējums