Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķēps
šķēps -a, v.
1.Duramais vai metamais ierocis — samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
PiemēriŠķēpa uzgalis.
Stabili vārdu savienojumiKrustot šķēpus (arī zobenus). Lauzt šķēpus.
2.Sporta rīks mešanai tālumā — samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
PiemēriAr lielu interesi tika gaidīta šķēpa metēju sacensība par Eiropas čempiona nosaukumu..
Stabili vārdu savienojumiŠķēpa mešana.
Avoti: 7-2. sējums