šķērdēt
šķērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
PiemēriŠķērdēt naudu.
- Šķērdēt naudu.
- Šķērdēt mantu.
- ..Tilda.. atteica, viņa esot mācīta mantu krāt, nevis šķērdēt.
- pārn. Iskanders reizēm joko par neiespējamo, tautas dzīvīgums ir visaptverošs, tas grauž klintis un veļ akmeiņus līdzi, tam nav šķēršļu. Bet vai tam, kurš šo mantu tukšā šķērdē!
Avoti: 7-2. sējums