šķēps
šķēps -a, v.
1.Duramais vai metamais ierocis – samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali.
PiemēriŠķēpa uzgalis.
- Šķēpa uzgalis.
- Šķēpa kāts.
- Šķēpa dūriens.
- Kuršu tautas vīriešu galvenā profesija bija karošana. Zobens, vairogs un šķēps pavadīja kuršu vīrieti no šūpuļa līdz kapam.
- Un viņš pirmais soļoja uz druvas nepļauto nogabalu ar vairogu kreisajā rokā, ar šķēpu labajā, ar zobenu pie sāniem.
- Neorganizētais melnais cilvēks toreiz ar šķēpu un bultu nevarēja nopietni pretoties organizētam laupītāju baram, kas apbruņots ar viltu un šaujamiem ieročiem.
- sal. Mazā ukraiņu pilsēta Slavuta! Tavs nomales tornis Melno kā šķēps, Debesīs ietriekts..
- pārn. Māju dārziņos saulē krustojās tumšzaļi šķēpi - tur īrisi izdzinuši spēcīgus dzietus.
- pārn. Tāli starmetēju šķēpi pārdūra tumsu un palika mazos, sīkos mākoņos.
Stabili vārdu savienojumiKrustot šķēpus (arī zobenus). Lauzt šķēpus.
- Krustot šķēpus (arī zobenus) idioma — 1. Cīnīties ar šķēpiem (zobeniem).2. Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- Lauzt šķēpus idioma — Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
2.Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
PiemēriAr lielu interesi tika gaidīta šķēpa metēju sacensība par Eiropas čempiona nosaukumu..
- Ar lielu interesi tika gaidīta šķēpa metēju sacensība par Eiropas čempiona nosaukumu..
Stabili vārdu savienojumiŠķēpa mešana.
- Šķēpa mešana — Sporta disciplīna - šķēpa raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu.
Avoti: 7-2. sējums