šķērst
šķērst šķēržu, šķērd, šķērž, pag. šķērdu; trans.
Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
PiemēriŠķērst nokauto cūku.
- Šķērst nokauto cūku.
- ..viņš paņēma nazi, nokāpa uz klāja un šķērda skumbrijas.
- Sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai.
- Un vēl līķi nevarēja būt uzlasīti, jo tādos gadījumos policija papriekš pielika sargus, tad izsauca ārstu un augstākos policijas ierēdņus, pēc tam tikai veda prom šķērst un apbedīt.
- pārn. ..neviltoti vienkāršas palikušas vecās egles ar ložu šķērstu mizu.
Avoti: 7-2. sējums