Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķūtēt
šķūtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Pārvietot, parasti vest, bīdīt.
PiemēriEs ar māti un Dāvi šķūtējam kūļus no panta un sviežam iekšā pa mazajām durtiņām rijā.
Avoti: 7-2. sējums