šķūrēt
šķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
PiemēriŠķūrēt sienu.
- Šķūrēt sienu.
- Šķūrēt ceļu.
- Kāds ir buldozerista darbs? Garas dienas milzīgās mašīnas vibrējošā kabīnē troksnī.. Un vienmuļas darbības, šķūrējot granti un zemi..
- Agros rītos Rīgas ielās redz simtiem sētnieku... un Steps ir viens starp viņiem. Viņš šķūrē sniegu, kaisa smiltis uz ielas..
- Kūtī Alma pati pirmā paņēma dakšas un iekāpa pie sivēnmātes... Alma.. saudzīgi ar vienu roku gainīja mazos [sivēnus] prom, ar otru šķūrēja mēslus.
- ..uzliku savu nastu uz zirgu siles un sāku abām rokām šķūrēt sviedrus no sejas.
1.1.pārn.; sar. Vest.
Piemēri..jāzina, kad pārdod [cūku]. Cits baro uz pēdējo tūkstoti, lai svara vairāk, atved Rīgā, kad tirgus lūst no gaļas, un tad pūzdams šķūrē atpakaļ.
- ..jāzina, kad pārdod [cūku]. Cits baro uz pēdējo tūkstoti, lai svara vairāk, atved Rīgā, kad tirgus lūst no gaļas, un tad pūzdams šķūrē atpakaļ.
1.2.pārn.; sar. Dzīt prom.
PiemēriTas tēviņš paliek par daudz bezkaunīgs, vajadzēs šķūrēt prom.
- Tas tēviņš paliek par daudz bezkaunīgs, vajadzēs šķūrēt prom.
Avoti: 7-2. sējums