šķūrēt
šķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
PiemēriŠķūrēt sienu.
1.1.pārn.; sar. Vest.
Piemēri..jāzina, kad pārdod [cūku]. Cits baro uz pēdējo tūkstoti, lai svara vairāk, atved Rīgā, kad tirgus lūst no gaļas, un tad pūzdams šķūrē atpakaļ.
1.2.pārn.; sar. Dzīt prom.
PiemēriTas tēviņš paliek par daudz bezkaunīgs, vajadzēs šķūrēt prom.
Avoti: 7-2. sējums